Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

,,Laika mašīnā” tēma par neparasto zinātnisko atklājumu — mašīnu, kas var pārvietoties laikā, — savijas ar tēmu par šķiru cīņu, par nesaudzīgu sociālo antagonismu, kurš cilvēci noved pie deģenerācijas. H. Velss attēlo fantastisku mašīnu, kas darināta no niķeļa, ziloņkaula un kristāla; viņš mākslinieciskā ziņa lieliski apraksta lidojumu laikā, kad dienas un naktis šķiet pelēko spārnu vēdieni, bet saule un mēness pārvēršas par divām ugunīgām svītrām, kas šķērso debesis. Taču tas darbā nav galvenais. Galveno satura līniju veido eloju un morloku pretnostatījums; tās ir divas deģenerējušās rases, kādās sadalījusies cilvēce. Laika ceļotājs nokļuvis 802701. gada pasaulē un tur pussagruvušās pilīs un aizlaistos dārzos sastop trauslos, izsmalcinātos, bet galīgi bezpalīdzīgos elojus. Tie ir valdošo šķiru pēcteči, īpaša rase, ko radījuši ideāli dzīves apstākļi un riebums pret darbu. Bet pazemē, akās un alās dzīvo bālie, briesmīgie morloki, kas kļuvuši gandrīz vai par dzīvniekiem. Viņi ir to strādnieku pēcteči, kas kādreiz sadzīti apakšzemes fabrikās un mitekļos un dzīvojuši bez gaismas. Morloki aiz paraduma joprojām strādā eloju labā, gādā viņiem apģērbu un pārtiku, bet naktīs elojus nolaupa un pārtiek no viņu gaļas.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5